Jau kādu laiku atpakaļ devos spiestā naksnīgā pastaigā ar mazo brāļa dēlu, nav jau gluži mazs vairs, bet man vienmēr būs mazulis. Viņš vienmēr ir bijis kā pasaules izzinātājs, nekad nekautrēsies jautāt, ja ko nesaprot, tā kā rakstura īpašība ir apsveicama, kaut man tāda būtu. Pastaigas laikā, kas ilga nedaudz mazāk par 20 min. paspējām izzrunāt trīs viņam nesaprotamos jautājumus. Visvairāk man atmiņā palicis jautājums par zvaigznēm,proti, kas tās zvaigznes īsti ir. Kas viņas ir? Pirms atbildēju, pašai nācās padomāt, saglabāt 8.gadīga puikas fantāziju vai pateikt zinātnisku definīciju? Dieva asaras, kurās mīt mirušo cilvēku dvēseles vai spīdošas plazmas lodes? Beigās pateicu abus, lai pats mācās, kam ticēt un kas tuvāks. Bet šī atbilde man tomēr palikusi galvā, vēl pati neesmu izlēmusi, kam ticēt. (viens no 2014. gada uzdevumiem)
Un, kas ir tas, kas Tevi iedvesmo darbam?
Filmā August Rush galvenais varonis saklausa pilsētas skaņās melodijas. Mēģināju, nu gluži melodija nesanāk, bet ieklausīties, bet ieklausīties skaņās, kas patiesībā rada pilnīgu ''nonsencu'', ir patīkami. Man jau Rīga nepatīk, man vispār pilsētvide nepatīk. Bet dzirdēt melodiju no trolejbusa dibentiņa patīk, tramvaja riteņa švīktoņu pret sliedēm patīk, džinsa aduma strīķešanās, ritmiskos soļos, balsis, ielu mūzikanti, es te varētu turpināt vēl un vēl, jo man patīk skaņas, man nepatīk klusums, jo tad domas manā galvā ir par skaļu, ar tām es netieku galā (viens no 2014. gada uzdevumiem)
Un, kas ir tas, kas Tevi iedvesmo darbam?
Uzvelc baltu kreklu, kamēr esat jauni. Un rociet zemi. Rociet zemi, kā neviens pirms jums to nav racis.Ziedonim vienmēr pareizie vārdi bira uz papīra. Birst, birst un birst mani vārdi uz datora ekrāna šeit. Gribās rakstīt vairāk, vairāk no rītiem un zīmēt no rītiem, vingrot no rītiem, dzīvot no rītiem līdz vakariem un naktīs sapņot par rītiem-piepildītiem. gribas lasīt, ar vienu izlasītu grāmatu nepietiks. Nedz dzīvē, nedz sapņos. Raisies mana galva, raisies vaļā-vairāk. Es gribu saprast vairāk, gribu vairāk atcerētie mazos laimes mirkļus, jo tie jau ir tie svarīgākie. Es nēsāšu blociņu kabatā un rakstīšu, kad laimes iespaidā galvā viss otrādi metīsies. Un kad laimes man trūks lasīšu par laimēm, kas bijušas un paņemšu nedaudz no piedzīvotā, izspiedīšu visu no katras laimes, kas man dzīvē tiks piespēlēta. (viens no 2014.gada uzdevumiem)
Un, kas ir tas, kas Tevi iedvesmo darbam?
