Z,Y,X

Saka, ka jaunībai nav vecuma ierobežojuma. Ierobežojumus uzstādām mēs paši. Ar rāmjiem, par lietu kārtību.
Kā man mācīja skolā cilvēki ir sadalīti paaudzēs, Z,Y,X baby boomers un veterāni. neko jau šie nosaukumi neizsaka, bet es esmu Z (zē) cilvēks, kam dzīves moto ir : "kāpēc pārdomāt, ja var pārdzerties, nodzertieszzzzz.' Gluži tā jau nav,  bet domu sapratāt. Galvenais ir neiespringt un kā Laurix dzied : ''ņemt to visu vieglāk'' , jo 90% no tā ko mēs iedomājamies tāpat nenotiek, tāpēc ir jāļauj visam ritēt. Jāvērtē situācija nevisszzz iedomas par nākotni.
runājot par vērtēšanu atceries ''neskati vīru pēc cepure; don`t judge book by it`s cover'' ? es jā, un tas ir lielākais, nozīmīgākais iemesls kāpēc es nekad nevaru cilvēku vismaz iemīlēt vai dabūt tās rozā brilles, kuras visi tik ļoti neciešs, jo es gribu cilvēku iepazīt un pēc tam domāt par viņu kā par...nezinu, potenciālo vīru? nē, pārāk traki, vispirms jau ir partneris, nē,.... ai, man vajag kādu, kas ar mani varētu skatīties parodijkomēdijas vakaros un viss. tādas ir manas prasības. galvenais ir iepazīšanas procesā nekļūt garlaicīgam. Tāpēc es dzeru, jo man visi šķiet garlaicīgi, piedodiet, es esmu piedzērusies un nesaprotu, ko rakstu. HOLO

22.02

ir jauka, skaista un smaidiem piepildīta diena. Es baidos.

starp drūmiem mākoņiem, debess pamalē izlien saules sārtums. 

pēc stundas jau visa debess ir tumša un viena cigaretes oglīte spīd. 

kustās uz augšu un tad atkal uz leju. apkārt neko neredz. tikai tumsa. 

Pārdomu brīdis. 

No apkārtējo vārdiem spēj dziedēt tikai pēdējās frāzes.

Un tad moments, ilgst aptuveni 10 sekundes.

Ko pārdomāt? 

kas ir mīlestība? pavisam parasta lieta, sajūta, emocija. 

Lasīju žurnāla, ka klausoties mīlas dziesmas pirmais cilvēks par ko iedomājies ir tas, kuru mīli. 

Darot nozīmīgas lietas, pirmais cilvēks, par kura viedokli iedomājies ir tas, kuru mīli. 

Ielienot gultā, pirms miega, tajās domās, pirmais cilvēks par kuru iedomājies ir tas, kuru mīli. 

Nošauj mani lejā, ja tā ir taisnība! Bet laikam jau ir. 

Es abrīnoju tos cilvēkus, kas spēj pateikt, kas ir mīlestība. Man šķiet, ka tas nav iespējams. 

Cilvēkā laikam vēl neesmu iemīlējusies ( ja spriež pēc tīņu žurnāliem)(ja neskaita ģimenes locekļus), Bet lietās, laikam jā. Dabas skatos, sajūtās, krāsās, mūzikā-jā!

Grūti saprast, kas man ir mīlestība, ko es būtu gatava darīt, uz ko otram cilvēkam jābūt gatavam un ko es no viņa gaidītu. 

10. sekunde pagāja. 

Cigaretes oglīte pēc asas kustība aizlido un pazūd. 

Tā ir mana skrienošā sirds un es to nejūtu. 

Ēnā kustās žoklis, kas iedomīgi kožļā gumiju. 

iedomīgi, it kā spētu mīlēt. 

pēc pus gada

darbs

Un, kas ir tas, kas Tevi iedvesmo darbam?
Jau kādu laiku atpakaļ devos spiestā naksnīgā pastaigā ar mazo brāļa dēlu, nav jau gluži mazs vairs, bet man vienmēr būs mazulis. Viņš vienmēr ir bijis kā pasaules izzinātājs, nekad nekautrēsies jautāt, ja ko nesaprot, tā kā rakstura īpašība ir apsveicama, kaut man tāda būtu. Pastaigas laikā, kas ilga nedaudz mazāk par 20 min. paspējām izzrunāt trīs viņam nesaprotamos jautājumus. Visvairāk man atmiņā palicis jautājums par zvaigznēm,proti, kas tās zvaigznes īsti ir. Kas viņas ir? Pirms atbildēju, pašai nācās padomāt, saglabāt 8.gadīga puikas fantāziju vai pateikt zinātnisku definīciju? Dieva asaras, kurās mīt mirušo cilvēku dvēseles vai spīdošas plazmas lodes? Beigās pateicu abus, lai pats mācās, kam ticēt un kas tuvāks. Bet šī atbilde man tomēr palikusi galvā, vēl pati neesmu izlēmusi, kam ticēt. (viens no 2014. gada uzdevumiem) 
Un, kas ir tas, kas Tevi iedvesmo darbam?
Filmā August Rush galvenais varonis saklausa pilsētas skaņās melodijas. Mēģināju, nu gluži melodija nesanāk, bet ieklausīties, bet ieklausīties skaņās, kas patiesībā rada pilnīgu ''nonsencu'', ir patīkami. Man jau Rīga nepatīk, man vispār pilsētvide nepatīk. Bet dzirdēt melodiju no trolejbusa dibentiņa patīk, tramvaja riteņa švīktoņu pret sliedēm patīk, džinsa aduma strīķešanās, ritmiskos soļos, balsis, ielu mūzikanti, es te varētu turpināt vēl un vēl, jo man patīk skaņas, man nepatīk klusums, jo tad domas manā galvā ir par skaļu, ar tām es netieku galā (viens no 2014. gada uzdevumiem) 
Un, kas ir tas, kas Tevi iedvesmo darbam? 

Uzvelc baltu kreklu, kamēr esat jauni. Un rociet zemi. Rociet zemi, kā neviens pirms jums to nav racis. 

Ziedonim vienmēr pareizie vārdi bira uz papīra. Birst, birst un birst  mani vārdi uz datora ekrāna šeit. Gribās rakstīt vairāk, vairāk no rītiem un zīmēt no rītiem, vingrot no rītiem, dzīvot no rītiem līdz vakariem un naktīs sapņot par rītiem-piepildītiem. gribas lasīt, ar vienu izlasītu grāmatu nepietiks. Nedz dzīvē, nedz sapņos. Raisies mana galva, raisies vaļā-vairāk. Es gribu saprast vairāk, gribu vairāk atcerētie mazos laimes mirkļus, jo tie jau ir tie svarīgākie. Es nēsāšu blociņu kabatā un rakstīšu, kad laimes iespaidā galvā viss otrādi metīsies. Un kad laimes man trūks lasīšu par laimēm, kas bijušas un paņemšu nedaudz no piedzīvotā, izspiedīšu visu no katras laimes, kas man dzīvē tiks piespēlēta. (viens no 2014.gada uzdevumiem)

Un, kas ir tas, kas Tevi iedvesmo darbam? 

359* hard

Jauns gadiņš ar numuru 2014
Kas jauns? Gada beigās apgāzu pati savas domas.
Ja tā ļoti, ļoti, nu, ļoti sīkī pētītu mani, esmu manījusies par 359 grādiem. Jā, par vienu grādu pa kreisi. Nē, pa kreisi skan, ka esmu kļuvusi sliktāka. Teiksim pa vienu grādu pa labi.
Jā, esmu kļuvusi par vienu grādu labāka.
Un šis viens grāds ir apzīmējams ar veģetārisma izkopšanu manā dzīvesveidā. ''Labdien, mani sauca Laura un jau 37 dienas neesmu uzturā lietojusi ēdienu, kuru iegūšanas dēļ vajadzēja nogalināt dzīvniekus un mani tas pilnībā apmierina!'' Dzīvosim redzēsim, kas notiks tālāk, nekāda spiestā lieta man to darīt nav, bet es lepojos ar sevi, ka jau šīs dienas manis dēļ nav miris neviens dzīvnieks. Vēl jūlijā Jums vēstīju, ka esmu cilvēks, kas nevar iztikt bez gaļas un 28. novembrī apgāzu pašas teikto.
Vēl es pagājušo gad domāju, ka esmu ļauna maita, to gan neesmu apgāzusi. Neesmu arī to pierādījusi, bet ar sarkasmu aizraujos un dažreiz par daudz. ļoti par daudz.
Iztikšu šoreiz bez visiem sentimentālajiem notikumiem-skolas beigšanu, iestāšanos jaunā skolā, jauniem draugiem un vispār notikumiem ''pa žīžņu''. Nevar jau teikt, ka tie ir nesvarīgi, tiem ir sava loma un liela, bet tie ir tie notikumi, kam ir jānotiek bez tiem vienkārši nevar.
Esmu arī izpildījusi daudz savas velmes, mazos sapnīšus. Laikam esmu arī ietekmējusi cilvēku dzīves (lai mans ego būtu apmierināts, bija nepieciešamība šo ierakstīt).
Un tikko, nu tieši tagad sapratu, ka esmu izteikta dvīņu horoskopa zīmes pārstāve, bet šo divu personību vietā esmu es kā cilvēks personība un tad otrs ir mans ego. Lai barotu šo lopu gadā ar apzīmējumu 2013 esmu teikusi daudz vārdus, kurus mana personība neteiktu. (un atkal es noveļu vainu kā Ērglis akmeni no kalna)
patiesībā, ja Jūs šo tekstu lasāt, Jums aptuveni vajadzētu zināt, cik sapista un dīvaina ir mana dzīve.
aloha
Paldies!