dejojamā diena

Izdejoju no autobusa, dziesma skan man ausīs. nav nozīmes ritmam dejot varu pie jebkura. Deju solī tuvojos es mājām. Deja kļūst raitāka līdz ar piedziedājumu. Māju jūtas stiprinās. Ieslidinu roku kabatā tā slīd,slīd,slīd un noslīd garām, bet tam tā bija jānotiek, jo nepareizā kabata. atslēgas ir otrā. Klikš klakš- durvis vaļā. es ir iekšā. Dejoju uz savu istabu, soma nost no pleciem. Ar krasu rokas veidotu loku iespiežas datora poga un iemirdzas tastatūra, kā zvaigznes ieslēdzas pie debess. Dancis ved mani tālāk ,guļam istabā, ar vienu kustību tiek novilkts savēlušais apģērba gabals, kas kā pienākumos rakstīts jāvelk skolas gaitās ejot. ''Tas, lai pretīgāk izskatītos'' stāstīja man gudrā Santa-Fanta. Forma iedejo skapī un esmu gatava pēc skolas laika dejošanai. dancoju es uz labierīcībām. čop čop. tur izdancāts ir. ja dancā tad dancā pa visām istabām. ar skaņu specefektiem no manas mutes tiek izdejotas arī pārējās telpas. un nu, laiks dancāt pēc malkas. viena,divas un pārējās pagales ir ķešā un zinu, ka uguns nepaliks bešā. Aiziet tālāk garām tupakiem un šļurām  un cigaretēm, kas pīpētas aizvakar. Bet ņemam jaunu! dvaša pelēka, plaušas pelēkākas paliek aizvien, aizvien. dejoju pa kāpnēm uz stāvu otro jeb pēdējo. viens,divi, trīs un pārējie ar tiek izdancoti. Kurināšanu uz vēlāku atliekam , bet dancojam pie datora. Stop (skan Fun_Some Nights) Salutējam un dziedam. Tālāk mani deja ved pie datora. Pie mūsu mājas zvaigznes. Patīkami pirkstu galiņi dejo pār apgaismotajiem taustiņiem, tā kā masāža man pēc skolas garajiem pierakstiem. Ai, dejošu es vēl, bet tas vēlāk, tagad es te iesprūdu un ārā netieku. Melnais dēmons mani sagrāba un viss.