svētdiena, 2012. gada 12. februāris

Pār maniem pleciem gāžas ūdenskritums


Vai būšu tev pēdējais,
kaut biju tev pirmais,
Es esmu tavs skaistais,
bet vai būšu tavs sirmais?
Kas būs pa vidu -
tai laikā un telpā
No naivākā skūpsta
līdz pēdējai elpai?
Ar tūkstoš nezināmiem
šis vienādojums.
Kur atbilde īstā?
Kur atrisinājums?
Sirds, neesi kā izlūks,
tik vēsa un prātīga -
Jūtās jau neder
šī matemātika….
Bet,kad katafalks melnais
Būs man pēdējais gājums
Vai Tu nāksi aiz manis,
vai būsi mans turpinājums?
Vai Tu stāstīsi dēlam,
kur bija man stiprums
Un atzīsies sev,
kur bija mans vājums?
Un vai vispār manī dega
kāds aicinājums?
Viss atkarīgs no tā,
kas būs pa vidu...
Es negribu rēķināt
Es negribu zīlēt
Tūkstošs nezināmo kā mīnas
Peld jūras dzīlēs...
Varbūt es uzsprāgšu gaisā?
Pie velna!
nevajag ar neasu zāģi vīlēt-
Sāp jau tāpat
no uzticības tavās acu zīlēs.
Es atsakos rēķināt!
Ļauj man Tevi mīlēt!
/Jānis Peters/

Pēdēja laika lielā mīla , labāk nedomā ,ļauj man tevi mīlēt!