Jauna pieredze.

Izkrakšķinām pirkstus sākam burt burtus uz ekrāna. es kā burvis šobrīd jūtos ,jo vārdi kā ar burvju nūjiņu plūst no manas galvas. Laikam tas dēļ publiskās runas ,kas man tik raiti skanēt sāka latviešu valodas stundā. Bet ne par to ir stāsts ,stāsts ir par to ,ka galvenais ir miers ( skan Ziemassvētku dziesma ,kurā tiek pieminēts vārds miers) Tas palīdz mums visu uztvert vieglāk un labāk saprasties ar cilvēkiem. Bet vispār kā var pārkāpt slinkumu? šis ir tik atklāts jautājums ,ka man pilnīgi slinkums rakstīt  cik ! Es nevaru ar savējo tik galā vienkārši šausmas tā kā suns ,kas norāvies no ķēdes un mani visu laiku ķircina neļaujot man viņu piesiet. šī problēma man ir jāmēģina atrisināt,būs grūti ,bet gan jau viņu kaut kā pievilināt nav jau nekāds īpašais slinkums.
šodien visu laiku domāju par ēdienu citi runā ,es domāju par ēdienu. Tikko nanācu pie secinājumiem ,kam domāts ēdiens ,kas sasprūst zobos un kam tas ,kas kas nokrīt uz galda ,un arī kam domāts ,kas nokrīt uz drēbēm.
Zobos sasprūdušais-Šis ēdiens domāts ,lai nepārēstos! Jo parasti pēc ēšanas ir velme paēst vēl nedaudz,bet tad jau aizraujas un nākas pārēsties. Tāpēc šī deva ir tieši  precīzi ,lai nepārēstos. (nelabojat zobus,mazāk paliks)
Uzkritušais uz drēbēm-Ēdot bieži vien nevar pamanīt ,ka drēbes nošmucētas! Un bieži vien to pamana tikai no rīta ,kad kārto drēbēs ,lai atrastu ,ko vilkt un pamana ,ka kartupelis or makarons ir uz jakas wow! ēst gribās un  kas tad notiks ,ka apēdīšu. Brokastis paēstas (pirmās)
Uz galda nokritušais-Šis ēdiens ir domāts ,lai to noslaucītu zemē un pēc tam par sodu tam uzkāptu virsū un vēl tas ir sods ,ka mājās nav kaķa ,jo ja viņš būtu ,tad tas jau sen būtu apēsts. Tāpēc kaķi ir paši labākie. forever.