dzīves raksts.

Nu lai! Lai visas durvis ir ciet.
Man nevajag daudz — man vajag mazliet.
Jo viss, kas ir liels bijis, izzudīs,
Un paliks tikai mirklis īss.
Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Uz mirkli debesīs dzērve kliegs,
Un ilgāk par mirkli — nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli — mums neiegūt.
Mums tālu nav jāiet un nevajag iet,
Dod man no sevis tikai mazliet.
No VISA —
MAZLIET tikai neizris.
Un daudz tas nav, bet tas ir viss.
                                                              I. Ziedonis

Paliek man atmiņa tie vārdi 
Kas izteikti ar sirdi
Jo tikai ar sirdi var teikt pa īstam
Un nav atšķirības 
Vai tas pa labam, vai nīstam
Es tomēr ticu tev un tavam vārda
Kas manā galvā 
kā zvaigzne spīd.
Vārdi kas izteikti mirklī. 
Man neapnīk. 
                                                             (es)

ES

Kāpēc burtu kārtība vārdos ir tieši tāda. 

es uzlieku saulesbrilles un turpinu melot.

Ne burtiem, ne vārdiem nav nozīmes.

Nozīme ir domai, kas izteikta.

Paskatīties uz ēdienu ir viens,

bet nogaršot to ir kas cits.

es noņemu saulesbrilles un saku taisnību

es dzirdu tikai vārdus.

Domā ko runā, muļļa.

ja man negaršo ar acīm,

man negaršo vispār.

Saulesbrilles atgriežas līdz ar to arī meli.

Es nevēlos būt klusums un tukšums.

Rīkoties pretēji savai gribai 

ir rīkoties pretēji sev

un tā vairs neesmu es.

Saulesbrilles tiek noliktas malā. 

Nu, ir laiks patiesības devai, 

bet nenāk ārā. 

Gribās piekrist meliem 

un padarīt sevi labāku. 

bet nevajag mānīt sevi un citus.

Esi tas, kas esi un klausies kādu mūziku gribi.

Dzirdi kā gribi, sajūti kā gribi,tausti kā gribi. 

dejojamā diena

Izdejoju no autobusa, dziesma skan man ausīs. nav nozīmes ritmam dejot varu pie jebkura. Deju solī tuvojos es mājām. Deja kļūst raitāka līdz ar piedziedājumu. Māju jūtas stiprinās. Ieslidinu roku kabatā tā slīd,slīd,slīd un noslīd garām, bet tam tā bija jānotiek, jo nepareizā kabata. atslēgas ir otrā. Klikš klakš- durvis vaļā. es ir iekšā. Dejoju uz savu istabu, soma nost no pleciem. Ar krasu rokas veidotu loku iespiežas datora poga un iemirdzas tastatūra, kā zvaigznes ieslēdzas pie debess. Dancis ved mani tālāk ,guļam istabā, ar vienu kustību tiek novilkts savēlušais apģērba gabals, kas kā pienākumos rakstīts jāvelk skolas gaitās ejot. ''Tas, lai pretīgāk izskatītos'' stāstīja man gudrā Santa-Fanta. Forma iedejo skapī un esmu gatava pēc skolas laika dejošanai. dancoju es uz labierīcībām. čop čop. tur izdancāts ir. ja dancā tad dancā pa visām istabām. ar skaņu specefektiem no manas mutes tiek izdejotas arī pārējās telpas. un nu, laiks dancāt pēc malkas. viena,divas un pārējās pagales ir ķešā un zinu, ka uguns nepaliks bešā. Aiziet tālāk garām tupakiem un šļurām  un cigaretēm, kas pīpētas aizvakar. Bet ņemam jaunu! dvaša pelēka, plaušas pelēkākas paliek aizvien, aizvien. dejoju pa kāpnēm uz stāvu otro jeb pēdējo. viens,divi, trīs un pārējie ar tiek izdancoti. Kurināšanu uz vēlāku atliekam , bet dancojam pie datora. Stop (skan Fun_Some Nights) Salutējam un dziedam. Tālāk mani deja ved pie datora. Pie mūsu mājas zvaigznes. Patīkami pirkstu galiņi dejo pār apgaismotajiem taustiņiem, tā kā masāža man pēc skolas garajiem pierakstiem. Ai, dejošu es vēl, bet tas vēlāk, tagad es te iesprūdu un ārā netieku. Melnais dēmons mani sagrāba un viss.

i cant remeber when we were young and full of life and full of love.
Ak, aizmiršana! Skan kā miršana, kad aizmirstu izdarīt apsolīto.  Bet šodien es atcerējos, kad biju jauna-tagad, jā tagad un jeb kurš, kas lasīs šo ir jauns, jo jaunība nekad nepazūd un rīt man tiešām jaunības etiķis būs pa pilno.
Redzēsiet mani ziņās,degpunktā un avīzēs ar virsrakstiem:"Tā dzīvo jaunie!"
Skan jau jauki, bet slava jau nekāda skaistā nebūs zinot mani. Tad es labāk negribu būt redzēta galvenais, lai es pati sajūtu to jaunības garšu.
(te ir dzeja, kas nav sarakstīta)
bet man jau patīk

Operas skvērā pavasarī daudzi klīst

Kurš kuru mīlē, kurš vienkārši iet mīzt

Arī es te izvēdinu plaušu

Nopīpēšu un tālāk raušu.

es šodien cienāju. 

lifegoeson

Nu, tā man iet. Nu, tā tai dzīvē notiek. Nu, un es neko nevaru manīt.
Visu kūku apēdu.
Tagad nezinu ko darīt, nopirkt jaunu nevar , tad ir jātaisa pašai, bet tā nav mana stiprā puse. Vispār man nav stiprās puses, man visas puse ir vidējas. Sanāk man daudz kas , bet vai ir kas tāds, kas man sanāk nu tā uz urrrrāaa? Slinkošana? Nē, slinkošana vispār ir pati sliktākā lieta, kas uz pasaules ir. Man vēl nav pa spēkam saprast tos cilvēkus, kas spēj sēdēt mājās un neko nedarīt, kāds pēc tam ir gandarījums no dzīves? Man personīgi nekāds, tajā pašā laikā var darīt kaut ko lietderīgu, piemēram.  ēst, nē, tas ar pie nekā laba nenoved, tātad ,piemēram, rakstīt, bet to nevar darīt visi, tātad , piemēram, skatīties televizoru, nē, tā jau arī ir slinkošana. deam es pat piemēru nevaru atrast. aij, slinkojiet, ja jums nav ko citu darīt, bet atcerieties , ka tas pie nekā laba nenoved, Jūs vairs neko negribēsiet darīt, un slinkosiet vēl vairāk. Jūsu ģimenēs sāks, tā teikt, Jūs apriet. Pēc kāda laika, Jūs , lai īsinātu laku sāksiet dzīt baumas, kā tādas mazas aitiņas, jūs pirms aizmigšanas viņas dzīsiet un slīpēsiet un beigu, beigās Jūs būsiet tenku vāceles, kas no sēdēšanas mājās būs palikušas resnas, jo resnas un knapi savu resno pakaļu pa durvīm varēs iznest, lai apskatīties, par ko tad šodien varētu pabaumot.
Slinkojiet, slinkojiet, slinkojiet. Es iešu pastrādāt.

mūzikas bums

Tad ,kad cilvēks reāli saslimst ar tām kaitēm, kas ir it kā nekaitīgas, bet tajā pašā laikā neciešamas un lipīgas. Viņš pārvēršas par mašīnu, kas nonicina pasauli. ai, lai viņi nonicina. Man ir svarīgākas lietas, ko darīt. Kā pieminēt šīs vasaras muzikālos viesus Latvijā. Pagaidām jau visi vēl nav zināmi, bet pirmie vārdi jau ir tādi, kas spiežas acīs LADY GAGA  arī Positivus festivāls ir sagatavojis, ko ievērības cienīgu Keane un King Charles un protams manu jauno mīlestību  edward and two dragons Garantēta pilnīga balss zaudēšana. Tas jau nav vēl viss vēl jau daudzi festivāli tur sveci zem pūra un liek mūzikas cienītājiem būt pacietīgiem. Bet gan jau ir tādi, kas jau biļetes uz festivāliem iegādājušies, jo viņiem vienalga, kas tur uzstāsies. Vienalga, jo uzticas festivāla rīkotājiem un vienalga, jo piedzerties var jau pie jeb kādas mūzikas. 
Es gaidu Positivus vēl lielos vārdus un nekavējies ilgi. 

next to me

Mamma vienmēr, kad esmu dusmīga saka, lai nomierinos. Pēc viņas loģikas gudrākais piekāpjas. Es nekad nevaru nomierināties man vajag taisnību un iekšēju apmierinājumu ar uzvaru. Bet mammas vārdi iedragā mani un  liek man nomierināties negribot. Bet kā lai savādāk parāda cilvēkam, ka viņš stulbs idiots un dara nepareizi un vispār bez jeb kādas cieņas.es gribu izcīnīt taisnību un nolikt pie vietas visus sliktos un neciešamos uz galvas kāpējus. Bet mamma saka, ka nevar nolaisties līdz viņu līmenim vajag paklusēt viss nāks atpakaļ. Es neticu ,pie velna, es neticu!, bet tā slimība, ka mamma jāklausa aplipinājusi pamatīgi.
Kā teiksi māt!

Es esmu mājās!

Ejot pa ielu lielā vējā, kad tumsa apņem mani un vējš cenšas ielauzties manā ķermenī. Es pieķeros pie rāvējslēdzēja un pavelku to uz leju, lai tas vējš tiek pie manis un atdzesē manu sakarsušo ķermeni. Tas pārņemts ar domām par zvaigznēm, kas debess plašo jumu pārņēmušas. Ceļš nav garš, bet apzināti tas tiek padarīts garāks. Lēni soļi slīd pa to, lēni, bet pārdomāti, jo pēdējais ziemas putenis uzmetis savu vilnu uz zemes un atkal to darījis skaistu. Domas nebeidz mitēties un galvu pārņem saspringums. Vai tiešām zvaigznes debesīs ir mūsu tuvo mirušās dvēseles, kas dod gaismu mums naktīs uz mājām aiziet un veselo saprātu, kad tas tiešām pietrūkst, un liek padomāt pie katras savas stulbās rīcības, kas varētu mūs aizvest pie viņiem? Mums jau liekas, ka tur ir labi, bet kas tur var būt par dzīvi- bez viedokļa brīvības, ar izcilu skatu uz dzīvi. Nekāda. Bet nav jau teikts, ka man taisnība. Iespējams, ka ir savādāk. Katrā ziņā šī skaistā nakts bija novedusi mani pie kaislīgas vēlmes redzēt dzīvi no zvaigznes skata punkta. Drūmi, bet tomēr, skaisti skati jau vienmēr nes kādu prieku, bet uz cik ilgu laiku?
Gaita jau sāka kļūt ātrāka un ķermenis jau vairs vēja plūsmu nejuta. Parādījās jau mājas stūris, kas nesa mīļuma sajūtu. ķermenim padeva tādu siltumu kā palienot zem siltas segas gultā. Mājās laikam cilvēka dzīvē spēlē lielu lomu. Mājas jau laikam paliek mājas! Domas par kļūšanu par zvaigzni pazuda līdz ar durvju pavēršanu. siltums un mammas smarža mani apbūra. mani ievilka tādā kā omulības orkānā un apguldīja uz mīksta dīvāna. Tad pavērās virtuves durvis un mamma sauca uz Ugunsgrēka tekošo sēriju, kas jau kā tradīcija mums ar mammu vakarā.
Tā tās domas pazuda. Tā tās mājas dara. Mīl mūs un mēs mīlam viņas. Dažreiz pat to neapzināmies, bet katram uznāk tāds nostaļģijas mirklis, kad saprot, kas tomēr ir tas vērtīgais un īstais pasaulē, ne mākslīgais un  mirkļa iegriba.

Bams

Šodien kā jau brīvlaikā un saulainā laikā paredzēts darīju dārza darbiņus un sagribējās kā sacīt jāsaka uzvilkt dūmu.  Nu, tad apsēžos Floridā uz dīvāna. Mūzika skaļi, skaļi. cigarete velkas un tad bāaamsssss  pa durvju šķirbiņu parādās galva ar baltu cepuri. Man cigarete mutē un pilnīgi bez kompleksiem velku dūmu saprotu, ka mamma ar draudzeni. ko darīt? prātā vienkārši simtiem domu. palieku cigareti zem plaukstas un izliekos, ka nekas man nav rokās. Abas sāk smieties un iet prom. Likās, ka mamma nemaz neredzēja, ko daru, jo pienāca pie durvīm vēlāk par draudzeni un tad jau cigarete bija paslēpta zem plaukstas.
Deam, man jau laikam sanāk tikai tādas lietas.

ledus, ledus jūtās

Šonedēļ laikam visi cilvēki, kas ir lietas kursā par maniem sestdienas piedzīvojumiem, satiekot mani saņem saņems minimālo smieklu devu dienai. Jo sajūtas vēl nav normālas.
 Šodien devos pa taciņu uz māju un redzēju koka zara galiņā lāsteku pa garu, vēl vairāk sagribēju  pavasari. Saulīte šo lāsteku apspīdēja un fons bija skaists. Iedvesa sirdī kaut nedaudz jaukuma, kas ir pazudis jau no svētdienas aptuveniem pieciem, tagad man tā ir nedaudz, bet ir.  bet tagad jau saulīte noriet un jāsāk doties nakts mierā, kas mani jau sauc visu dienu pa daudz. bet man daudz darbi, kas vispār šodien nebūs. nebūs tāpat, kā cieņa pret cilvēkiem, kuram pēc cilvēku teiktā esot jābūt cieņai. NEBŪS.
Glāzē skalojas citron ūdens ar ledu un daudz citroniem.
Un šeit jums neliels ieskats manā skaistajā ledus dienā. seja kā ledus un jūtas kā ledus. viss jūs esat mīļi.

Jūs?

Ēdiens ,ēdiens,ēdiens. Cik daudz dzīvē izsaka ēdiens. VISU. Es nezinu kā lai to jaukāk pasaka. Bet man gribās ēst un mājās ir tikai vafeles. Tāpēc es nonācu pie secinājuma, ka mājās vajag vairāk ēdiena.
pavisam parasts secinājums, bet ir vēl viens. No sēdēšanas pie datora nevar paēst.
Pavisam vienkārši mājās vajag vairāk ēdiena.
Strauji tuvojas pavasari un cerams tā tuvošanās neapstāsies, jo man akurāti gribās pavasari. Pirmo reiz es tik ļoti gaidu pavasari. Īstenībā, tas ir ļoti skaists laiks ar visādiem ziediem un ārā darbiem, kas ir tas, kas man vēl vairāk liek gaidīt pavasari. Plāniņš jau sarakstīt un lielākie darbi gaidāmi Floridas apkārtnē jāsadomā jauns iekārtojums, lai viesiem prieks un vēl šo to varētu ārā izdomāt, jo pēc aveņu dārza rekonstrukcijas ir atbrīvojies pamatīgs laukums, kurā varētu uzmontēt skaistu grillu, jāa! Bet, kas tad to darīs.
Vēl man šausmīgi gribas pavasara sauli, kas agri no rīta ceļ mani un vakaros ieaijā mani čuču muižā. Jā, un pietrūkst to laiku, kad varēja iet gulēt cikos grib un celties, kad grib, bet nu jau es iebraucu vasarā, kurā man jau paredzēti šādi tādi pasācieni un darbi.

pavasari, pavasari nāc un sildi mani.

pavasarī , es dziedāšu un dejošu, bet Tu to neredzēsi.

Slinkie krievu bērni

Rakstot ZPD ir iespēja arī šo to interesantu uzzināt.
pēc TNS veiktās aptaujas.
Kopumā vasarā vairāk nekā trešā daļa bērnu (37 %) strādāja algotu darbu, un biežāk strādāja lauku bērni, bērni, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, kā arī bērni no ģimenēm, kurās ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē ir zemāki par vidējo rādītāju. Tāpat var novērot, ka augstāks vasarā strādājušo bērnu īpatsvars ir Kurzemes un Zemgales reģionā, kā arī ģimenēs, kurās pamatā sazinās latviešu valodā (šīs ģimenes arī biežāk dzīvo laukos).

izbrauksim?

Man vairāk kā četrus gadu istabā stāv divi lieli ,mīksti ,skaisti,pārbīdāmi krēsli ,bet šodien ir laikam pirmā reize ,kad es apsēžos izvelkamajā. Tiešām ērts un mīksts.
Skan mūzika blakus -Ziemassvētku un es nespēju saprast ,kas tagad notiek. Daļēji Ziemassvētku dziesmu dēļ ,daļēji visas ievārītas putras dēļ. Man laikam vajag vienreiz izbaudīt to kā ir ,kad manas stulbās rīcības dēļ ir jācieš visiem ,bet nē vienmēr uzrodas kāds ,kas paņem mani aiz pēdējā matiņa un izvelk ārā. Nu,tas ir diez gan forši ,liktenis vai ne-liktenis , bet tā nu ir.
Kas ir liktenis -Liktenis ir nekas ,tāda nemaz nav ,tas viens vienīgs bullshits ,lai kārtējo reizi bezatbildīgajiem cilvēkiem būtu ,kam uzvelt vainu.
Pašiem mums ir jādomā sava dzīve un ja mēs domājam ir ļoti labi ,bet ja mēs mākam nedomāt kaut uz mirki ,tas vēl super labāk ,jo smadzenēm vajag atelpu ,lai kaut ko labu varētu izdomāt. Es nemāku nedomāt ,tas ir par grūtu manām domājošajām smadzenēm. Tas strādā nepārtraukti ,bet uz ko? uz visādiem sūdiem ,kas (atvainojos) nahuij nav vajadzīgi.
Lai tagad izprastu mani ir jāapasēžas uz otra krēsla un jāklausās ,es tagad izstāstītu visu. Jautā ,ko gribi pateikšu visu ,bet es man pretim uz tā krēsla.

Seši mazi bundzinieki reiz teica:'"  Viņš netic saviem spēkiem. Visbeidzot, viņš paliek pretīgs gan sev, gan citiem. Viņš sāk nīst gan sevi, gan dzīvi.''  

Patiess prieks ,par cilvēkiem ,kam prieks. 

Pār maniem pleciem gāžas ūdenskritums

Vai būšu tev pēdējais,
kaut biju tev pirmais,
Es esmu tavs skaistais,
bet vai būšu tavs sirmais?
Kas būs pa vidu -
tai laikā un telpā
No naivākā skūpsta
līdz pēdējai elpai?
Ar tūkstoš nezināmiem
šis vienādojums.
Kur atbilde īstā?
Kur atrisinājums?
Sirds, neesi kā izlūks,
tik vēsa un prātīga -
Jūtās jau neder
šī matemātika….
Bet,kad katafalks melnais
Būs man pēdējais gājums
Vai Tu nāksi aiz manis,
vai būsi mans turpinājums?
Vai Tu stāstīsi dēlam,
kur bija man stiprums
Un atzīsies sev,
kur bija mans vājums?
Un vai vispār manī dega
kāds aicinājums?
Viss atkarīgs no tā,
kas būs pa vidu...
Es negribu rēķināt
Es negribu zīlēt
Tūkstošs nezināmo kā mīnas
Peld jūras dzīlēs...
Varbūt es uzsprāgšu gaisā?
Pie velna!
nevajag ar neasu zāģi vīlēt-
Sāp jau tāpat
no uzticības tavās acu zīlēs.
Es atsakos rēķināt!
Ļauj man Tevi mīlēt!
/Jānis Peters/

Pēdēja laika lielā mīla , labāk nedomā ,ļauj man tevi mīlēt!

man kabatā ir pasaule

es klausos mūziku un es gribu ar kādu dalīties tajā ,ko klausos un gribu dziedāt ar kādu kopā skaļi jo skaļi ,vien alga kāda ir balss ,dziedāt jau var tāpat un sajūtas ar ir tādas pašas , Var izdziedāt sirdi ar vai bez labas balss.
man nekāda labā nav ,bet man vienalga es dziedu ,es dziedu ,jo man patīk ,patīk tā sajūta ,ka skaņa plūst no manas mutes un tiem vārdiem ,ko dziedu var dziedāt arī citi līdz.
Pārsvarā klausos liriskos gabalus ,jo viņām dziedāt līdz ir krutāk.
Ka es šodienas Vēstures kontroldarbā ierakstīju Merkantilisms ir mazi foršiņi likumiņi ,kuros rakstītas visādas lietiņas par ekonomikas un vēl visādu fīču vajadzību ,lai būtu krutāka valsts.
Ja man pietiks spēka nosargāt,tikai neņem mani uz rokām,
Un tas ir arī viss.

beskaunība

tik strauji īstenībā tas notiek. Visi kļūst pieauguši un ,kad tādi kļūst ,vienmēr grib atkal bērnību. kad priecāties un nepiekust ,kad vienīgās tavas problēmas bija,kad mamma teica,ka jānāk istabā ,jo ir jau vēls. 1. klasīte ,kad sajūtas liels ,jo ir mājas darbi un var visiem apgalvot ,ka jau liels ,jo skolā iet. Cilvēki ,kas apkārt paslavē un pasaka ,ka esi jau liels.Tie brīži ,kad apsēdies mammai klēpī un jauki pieglaud galvu pie viņas krūtīm un saki ,ka gribi ko garšīgu un mammai vienmēr ir kaut kas kaut kur paslēpts.  Cik ļoti tas viss pietrūks un ja man tas viss tagad jau pietrūks ,kas darīsies ,kad man būs 30 ,pat negribas domāt.
es pat nevaru iedomāties ,kad man būs jādodas prom no mājām un jāsāk dzīvot savu dzīvi. es laikam esmu varen liels sisīts ,jo pat nevaru palikt pie citiem pa nakti ,jo gribās mājās.
Manas mājas ir te -Penkulē! Un tā būs vienmēr ,lai arī ,kur es būtu.

visa miesa!

Interesanta pasaule,interesantas lietas ,interesantas sajūtas ,interesantas vietas.
Interesanti kā mēs to visu pamanām un atkožam. Kā mēs secinām ,ka ir interesants?
Pēdējās dienas tiešām ir interesantas ,jo ir gadījušās lietas ,kas nav ikdienišķas.
Pastāstīšu Jums par suņiem! Suņi ir ļoti draudzīgi radījumi ,kas vienmēr atradīs  vietu sirsniņā! Bieži vien suņi izmanto tos ,kuri viņos ir ieķērušies ,lai iegūtu sev vajadzīgo. Parasti ,es par suņiem nerunāju sliktu ,bet šad tad jau gribās. Mēdz būtu arī tādi suņi ,kas nemitīgi klaiņo apkārt un rej visiem virsū ,tas bieži vien apnīk ,kad apnīk tad jādodas dzīt prom ,ja patrāpās bailīgs suns tad aizvelkas prom ,ja nē tad sakož. Ir arī suņu sieviešu kārtas pārstāves ,tautā dēvētas par kucēm. Suņi vispār arī ir ļoti daudz rej viens otram visādas baumas un ir pļāpīgi.
Aij, tie suņu pavisam interesanti!

Un tagad izlasi vēlreiz un  visās vietās ,kur rakstīts SUŅI -ieliec vārdu CILVĒKI. 

ir mīlestība

Cilvēki ,kam ir vara pār citiem cilvēkiem jūt ,ka viņi var kontrolēt citus?
 Neskaitās ,ja ir kāds augsts amats! Es šeit runāju ,par cilvēkiem ,kas vienkārši ar to kādi ir,spēj cilvēkiem ar savu iekšējo balsi pavēlēt. neapzināti ,bet tomēr visi paklausa un ir kā hipnozē. Vienīgais par ko spēj domāt ir ''vai tam cilvēkam patiks'' Tā dzīvē gadās viesiem! Ir jābūt ļoti lielai personībai ,lai tam pretotos ,bet arī lielas personības saslimst ,bet viņi to prasmīgāk māk noslēpt. Personīgi zinu divus šāda  tipa cilvēkus un esmu bijusi slima ar abiem un daļēji vēl esmu! laikam zāles nav pret šo slimību.
Galvenais ,lai šie cilvēki nesajūt to ,ka viņiem ir vara ,neapzināti liela vara pār cilvēkiem! ja viņi to uzzinās un tas pierādīsies viņu praksē ,sāks parādīties ļaunums ,kas samaitās viņus. Viņi ir labi cilvēki.
Visa pamatā ir respekts un par personību izaug nevis piedzimst.

šito Jūs negaidījāt.

Jābeidz ākstīties,ne? Jānoguļ roka un jāsāk darbus. Jāieslēdz Apvedceļa-Zemenes un jā sēžas pie svētku galda daudz laimes visiem Kārļiem ,nepazīstu nevienu neforšu Kārli ,bet šovakar es pie tevis aizbraukšu. es apciemošu visus. man vienalga ,ja es solu ,tad to izdaru. un klausies nekad nedzeriet Bonapartu ar kolu   ,nekad!

mazliet vienaalga

Man pietiek visa ,cits teiktu man pietiek slikto lietu un gribētos vairāk labo. bet man ir otrādi! ir tikai viena slikta lieta un ,ja uz to neskatās esmu laimīga.
Bet man gribās gaidīšanas prieku. šajā pasaulē viss ir pārāk ātri uzzināms un man vēl gribās pārsteigumu. un nezināšanu. Visas tās lietas ,kas ir izgudrotas ,lai mums palīdzētu ieekonomēt laiku es gribu izmest un dzīvot pasaulē ,kas ir neparedzama.  vot ,tas būtu interesanti. Jā ,gan!
lai nu kā ,esmu aktīva un aktīviem jau laika vienmēr pietiek ,slinkie jau tikai sūdzas ,ka laika nav!
Un pēdējā laikā es baidos no cilvēku acīm un saku pa daudz taisnību.
paveries dabā ,nakts burvībā un padomā, cik skaistā ir savā būtībā!

meli

Cilvēki teic ,ka pirmie kucēni ir jāslīcina,bet vai pēc pirmajiem nav jārada priekšstats par pārējiem ,kas būs?
jautājums ir atklāts. es solu nebeigt savas darba gaitas ,kuras jau ir iesāktas vēl nepilngadīgai esot. Gaidāt no manis vēl vairāk.
Vakardiena -Pilna diena ar cilvēkiem, patīkamiem pārsteigumiem un mūziku. Bet tiešām ,jums dažreiz nešķiet ,ka šis ir milzīgs cilvēku zoodārzs? dusmas ,laika trūkums (neliels) un kāju sāpes. Skatītāju simpātija un grand prix ūūū! alus un šampanietis. kamīnzāle. Solis un tautas tērpi ,bet citiem jau kaut kas cits saistīsies ar viņiem. seksīgs un tu zini to.
Esmu pamanījusi ,ka cilvēkus parasti pievilina īsāki teksti tāpēc šīs ir pirmās daļas beigas.

Tagad pievēršamies atkal vēnu griešanas tēmām. Kāpēc ir jākavējas atmiņās? Parasti sāk ar labajām ,bet tas labās vienmēr liek atcerēties par sliktajām. diez gan  normāli šodien atmiņas vairs neatcerēšos. Vot ,ir uzķēru domu. Jūs cilvēki ,kas nemitīgi domājat ,ka Jums ir viss sliktākā dzīve pasaulē Ejat Dirst (atvainojos) kāda tam jēga. nemitīgi savi vainot pie visa ,kas notici ,saprotat ,ka laiku atpakaļ nevar pagriezt ,kas izdarīts izdarīts samierinies ,tad labāk domā pirms dari ,nevis pēc tam nodarbini savas smadzenes ar sūdu ,kas tikai traucē dzīvot. Cilvēki par jums smejas. Es nevaru iebraukt jūsu loģikā ,sitiet vai nost mani. Tāpēc es apsolos ,ka es nekad tā nedarīšu ,bļewsde nekad nesaki nekad.. Deam putra miežu ,es pamanīju to kad sauli griežu un pa ceļiem klīst daudz briežu, man sapnī rādās daudz sliežu No dusmām es pa durvīm bliežu un šī atskaņa jau ir par biežu. ir cilvēki ,kam atskaņas nepatīk ,bet tas tomēr ir amizantas.
un vispār šis ieraksts ir par facebook un twitter! atrodiet sakarības kā mākat. (mamma šodien teicu ,ka Facebook ir seju grāmatiņa un viņa mani pasūtīja trīs mājas tālāk)

Jauna pieredze.

Izkrakšķinām pirkstus sākam burt burtus uz ekrāna. es kā burvis šobrīd jūtos ,jo vārdi kā ar burvju nūjiņu plūst no manas galvas. Laikam tas dēļ publiskās runas ,kas man tik raiti skanēt sāka latviešu valodas stundā. Bet ne par to ir stāsts ,stāsts ir par to ,ka galvenais ir miers ( skan Ziemassvētku dziesma ,kurā tiek pieminēts vārds miers) Tas palīdz mums visu uztvert vieglāk un labāk saprasties ar cilvēkiem. Bet vispār kā var pārkāpt slinkumu? šis ir tik atklāts jautājums ,ka man pilnīgi slinkums rakstīt  cik ! Es nevaru ar savējo tik galā vienkārši šausmas tā kā suns ,kas norāvies no ķēdes un mani visu laiku ķircina neļaujot man viņu piesiet. šī problēma man ir jāmēģina atrisināt,būs grūti ,bet gan jau viņu kaut kā pievilināt nav jau nekāds īpašais slinkums.
šodien visu laiku domāju par ēdienu citi runā ,es domāju par ēdienu. Tikko nanācu pie secinājumiem ,kam domāts ēdiens ,kas sasprūst zobos un kam tas ,kas kas nokrīt uz galda ,un arī kam domāts ,kas nokrīt uz drēbēm.
Zobos sasprūdušais-Šis ēdiens domāts ,lai nepārēstos! Jo parasti pēc ēšanas ir velme paēst vēl nedaudz,bet tad jau aizraujas un nākas pārēsties. Tāpēc šī deva ir tieši  precīzi ,lai nepārēstos. (nelabojat zobus,mazāk paliks)
Uzkritušais uz drēbēm-Ēdot bieži vien nevar pamanīt ,ka drēbes nošmucētas! Un bieži vien to pamana tikai no rīta ,kad kārto drēbēs ,lai atrastu ,ko vilkt un pamana ,ka kartupelis or makarons ir uz jakas wow! ēst gribās un  kas tad notiks ,ka apēdīšu. Brokastis paēstas (pirmās)
Uz galda nokritušais-Šis ēdiens ir domāts ,lai to noslaucītu zemē un pēc tam par sodu tam uzkāptu virsū un vēl tas ir sods ,ka mājās nav kaķa ,jo ja viņš būtu ,tad tas jau sen būtu apēsts. Tāpēc kaķi ir paši labākie. forever.

Baložu pilni pagalmi

Gribējās jau rakstu rakstīt Pīlādžos ,bet nokļūšana no vienas vietas uz otru vairs nav manā pārziņā. Jā,atkal celis ir izgājis no ierindas,bet šoreiz tas laikam nopietni ,jo kāju praktiski pie zemes nevar nolikt. Pagaidām man vēl ir tas stāvoklis ,ka neko citu no šīs dienas neatceros.
Atceros tos laikus ,kas bija pirms nepilna gada. Es atrados slimnīcā ar krustenisko saišu plīsumu  un man tobrīd likās ,ka nekad vairs nesportošu ,bet es sportoju un mamma atkal saka ,ka nekad vairs nesportošu. Bet ,kur tad es likšu visu savu sporta atribūtiku ,kas iegādāta. Tā jau gribēju šogad atteikties no hokeja ,bet tas pats atteicās no manis līdz ar ziemas neatnākšanu laikā.5. aprīlī es atrados Rīgas Bērnu slimnīcā un vēroju mazus bērnus ,jo cita nebija nekā ko darīt. Mazajiem bērniem bija cerību pilnas acis vienmēr ,kad atnāca kāds ārsts, visi ,arī es ,gribēja dzirdēt tikai šos vārdus ''Jūs varat doties mājās. Tagad ,kad pašai atkal jāguļ gultā un nav ne jausmas ,kas ar to kāju ir, pārņem šausmas par slimnīcu! Fuij. Visas domas ,ka varētu vēl tur paviesoties pagaist un gribas iet uz sporta zāli ,bet šonedēļ jāizlaiž un vēl pāris reizes.
Vispār man vēl ir šoks un šokā ir arī mana kāja un šokā ir arī mans vēders ,jo neko šodien neesmu ēdusi tikai našķus visādus ,ko mašele saveda no Anglijas.  es gribu ēst.
Es NOLĀDĒŠU filmas un visu nakti skatīšos un ,lai  nedod Dievs kādam mani traucēt ,jo es būšu tik dusmīga ,ka metīšu ar visu ,kas pa rokai..

       Čipsi,kola, televizors-manas šīs dienas burleskas ekstras. 

apokalipse

ir dīvaini ,ka sniegs uzsnieg ziemas beigās ,praktiski,tad ,kad jau visas cerības bija atmestas. Bet sniegam atnākot man ir atgriezies vecais hobijs. Šodien ščūrēju sniegu visur, savā pagalmā ,kaimiņu pagalmā braucamo ceļu arī iztīrīju no sniega. Interesants fakts ir arī tas ,ka vakar vakarā (drīzāk jau šorīt no rīta) atbraucot mājās kā visi normāli cilvēki nedevos gulēt ,bet izšķūrēju  sniegu taciņai ārā no pagalma. Nesteidzīgi un ar prieku izbaudot sajūtu ,kad sniegs aizbirst aiz cimdiem vai iebirst zābakā. Bet tomēr nakts paliek nakts ,tāpēc devos gulēt. Šī diena ir kā elle paradīzē ar visām Gaidām tikai bez cepumiem un ar zobiem. Bet tas bija tā vērts ,jo mazā, Puzikovs tevi mīl.  Vakar atkal man parādījās problēmas ar laiku un man sāk likties ,ka laika izjūtu esmu pazaudējusi ,vispār! Vakardienas laiks 23.00-izbraucam 24.00 Puzikovs  02.00 beidzas Puzikovs 2.30 Auri 05.00-braucam mājās. Un tā arī es piecas reizes pamanīju ,ka ir jau tik daudz pulkstenis! Bet laimīgie jau laiku neskaita aha!
Šodien arī parādās manas tieksmes uz nevienādu zeķu vilkšanu. Jā,neviens nemaz nevar pamanīt ,ka man viņas atšķirīgas. (Labā-melna Kreisā-balta)
Vispār notiek dīvainas lietas un vispār Twitterī vēl tikai 4 twīiti un būs 1000 (atkarība)
mēģināšu atgūtu dzirdi no vakardienas Puzikova koncerta un došu laiku burvībai mācoties.

Visi izņemot manu frizieri sauc ,mani par Lauru! Frizieris vienkārši nezin kā mani sauc!

Atkusnis

Šodiena ir pārsteigumu pilna! Un viss lielākais pārsteigums esmu es! ES? Jā es. Es klusēju caur dienām un naktīm ,jo neko nevaru pateikt. Atliek tik noskatīties un izdomāt ,kas ir patiess.
Pārmaiņas šogad negribēju izdarīt tikai pārlikt čolku no kreisās uz labo pusi ,bet ir noticis tā ,ka pārmaiņas ir pašas atnākušas. Laikam ,ka tas smadzeņu kontrolieris esmu es pati un nav ko vainot  citus pie savām kļūdām. Jo kārtīgi cilvēki tā nedara.
Bet šodienas notikumi ,vispār jau mani tagad nomāc tikai viens notikums, kas domājams tiks labots jau šodien.
Bet vispār tas nav nekas parasts. Parasts ir sākums.Šis tas atcēlās un kā ierasts mana reakcija ir diez gan uzjautrinoša ,bet šādās situācijās es nekad nepadodos. Es pirmkārt pajautāju''kāpēc?'' šoreiz es pat to nepajautāju nerunājot par centieniem pierunāt vai vienkārši paņemt aizrokas un bez kādām citām ierunām aizvest prom. Un man liekas ,ka izturējos nedaudz kā ap vainojusies. Nu wtf?
Kā es tā varu darīt un ja vēl cilvēki padomā ,ka es tiešām apvainojos? Vēl viena slikta īpašība man ,ja man viņa! Man liekas ,ka nav ,bet nu labāk pielikšu viņu sev ,jo slikto īpašību stabiņš ir apkaunojoši maziņš!
Un vispār kas tas par sūdu ,ka Penkulē nav sniega ,šodien jau braucot uz skolu runājām par kameru vilkšanu ārā ,bet nezinājām ,ka Penkulē jau nav sniega. aij aij aij ,ja tikšu uz Dobeli atpakaļ nebraukšu.

Pietiks sērot rīt Puzikovs Dobelē un tas izsaka visu!

salst kājas

Man totāli sāp galva un vēl zobi. (fonā skan Madara ,kas tev traku padara?) Diez ko viņa tagad dara?
Šī ,te nedēļa, bija ļoti ļoti īsa ,jo laiks bija varen ātrs un tik es lēna ,ka neko sakarīgu neesmu uzdarījusi!  Bet ša vai tā kaut ko jau tomēr esmu izdarījusi ,piemēram, sākusi mācīties ,jo pat saprotu par ko iet runa stundās.
Bet vispār es gribēju ,Jums virtuāli pastāstīt/pasūdzēties par autovadītājiem. kakas viņi ir rupji sakot. Četras reizes ,četras sasodītas reizes viņi no jauna saslapināja manas bikses un viņu dēļ ,es šobrīd žāvēju savu latviešu valodas kladi. Tas ir tik nepieklājīgi  no viņu puses ,jo dažreiz liekas ,ka viņi speciāli uzdod gāzi apzināti ,tā kā atriebtos par to ,ka ,kad viņi staigāja ar kājām viņu apšļakstīja un tagad apšļakstīs citus! Kāda jēga. Tiem cilvēkiem ir tik zema morālē ,ka viņi pat nezin ,ka šitādi mazi sīkumi nāk atpakaļ un sakrāsies un tad viņi dabūs pēc pilnas programmas! Bet tādus sīkumus kā apšļakstīti cilvēki viņi neatcerēsies ,tāpēc vēlreiz cerams dabūs par to.  Vispār es šobrīd esmu tik dusmīga ,ka pilnīgi jūtu kā saslimtu aizvien vairāk ,tāpēc iešu gulēt ,lai rīt man nekas nebūtu un būtu gatava visam ieplānotajam.

Ps Manu mīļo smadzeņu kontrolieri ,es tev dziļi pateicos par visu ,ko esi darījis un speciāls paldies par mācību apjēgšanas palīdzēšanu ,bet nu tomēr man ļoti nepatīk tā mūzika ,kuru man šobrīd ir uznākusi luste klausīties ,man bail ,ka mani nesāk apsmiet. 

Smēķis uz zoba!

sākšu ar paziņojumu cilvēkam ,kas tomēr pastāv! Tev izdevās es nepiedzēros un vispār kā Tu to dari?
Bet šodien mani visu laiku pārņēma doma ,kāpēc cilvēki smēķē! Jā,atkarība, velme pēc nikotīna ,bet cilvēks tak ir stiprs un spēj atteikties no sev nevēlamām lietām un ārkārtīgi milzīgas naudas izmešanas bez jēgā! Tā nu es domāju un domāju ,un vēlreiz domāju ,bet pie slēdziena tā ari nenonācu ,bet daži jēdzīgi secinājumi iznāca ,laikam tāpēc ,ka esmu izbijusi pilnas slodzes smēķētāja un šobrīd atrodos uz atmešanas robežas ,bet galīgi nesanāk pilnībā pārkāpt. tātad pirmais secinājums izrietēja tāds ,ka cilvēki smēķē kompānijas pēc! Parasti šī te kompānija ir naftas (joks) tie ir cilvēki ar kuriem viņi grib iepazīties un parasti tas sanāk ,jo smēķētājus vieno baigā saite kā bērnu ar māti ,viņi saprotas burtiski no pus vārda ,apmēram kā mani saprot Google!
Otrais secinājums -garlaicība! Ja smēķētājs jau ir pilntiesīgs un tas jau ir ieradums ,brīžos ,kad nav ko darīt ,parādās tāda velme uzvilkt dūmu ,ka nevar likties mierā ,to nevar aizmirst tā klīst pa galvu kā lentenis pa zarnām vienkārši bezcerīgi.
Trešais secinājums ir neticams ,bet gana patiess ,lai es to pieminētu tā ir nomierināšanās. Smēķētājiem liekas ,ka cigarete nomierina viņu un liek viņiem visu apdomāt! Es varu piekrist ,bet ir divi 'bet' ne jau cigarete nomierina ,nomierina tas laiks ,kamēr tā tiek pīpēta ,ir laiks apdomāties un likt sev izlemt visu demokrātiskā gaisotnē ,lai smadzeņu puslodes mierīgi izšķirās ,kuras argumenti labāki. otrs 'bet' ,ja ir kompānija naftas (joks)! Ja smēķējot smēķētājs nav viens ,tiek stāstīta bēda un automātiski cilvēks steidz palīgā ar savu padomu un tas padoms vienmēr liksies ahuuujenais smēķētājs noteikt pateiks kaut ko līdzīgu :''Kā es jau sen to neiedomājos ,kur man bija galva'' Tur ar viņa bija -piebāzta pie smēķu paciņas un skaitot, cik cīgas ir palikušas.
Mīļie lasītāji nesmēķējat ,bet ,ja smēķēsiet dariet to no sirds ,tā sajūta ,ka itkā pīpe itkā nē ,pašam liek aizdomāties par vajadzību smēķēt un smadzenes sevi nodarbina bez jēgā par vajadzību smēķēt ,kā šobrīd man!

Un Tu, manu smadzeņu kontrolētāj, atļauj man atkal klausīties normālu mūziku tādu kā klausījos padienu!
Ja nezini šeit būs!

Spītība

Ak,jel es jau sāku ar blogošanu pārāk aizrauties ,bet ko ,lai citu dara ,ja ārā nekas cits nenāk kā bez sakarīgi teksti! Dzeja ar  tā kā  deja ,man jau ir sveša!
Man ir atlikušas 23min ,lai kaut ko jēdzīgu ierakstītu ,jo baterija sēžas un barošana ir vajadzīga arī datoram ne tikai man!
Ja runājam par šī ieraksta jēgu un vajadzību rakstīt ,tādas nav! Ir tikai  velme parakstīt par to ,ka mana dzīvē šobrīd sūkā tikai manis dēļ ,spītība,dusmas un pārējie sūdi,man totāli iedvesmo uz sevi dusmoties vēl vairāk un noslēgties. tāpēc nenobeidzot šo ierakstu es gribu teikt ,ka es Jums neiesaku spītēties ,jo pēc tam pašam ir tāda nožēla ,ka gribas kādu sasist un tas kāds esi tu pats!
ja nerunājam par manām problēmām ,tad es gribu teikt ,ka (viss man tagad pazuda vārdi ,jo es neko labu nevaru izdomāt ,tikai kaut kādu sūda(es parāk daudz lietoju šo vārdu) sarkasmu) dzīve ir super (es neko labāku nevarēju izdomāt ,bet tas tāpat skan pēc sarkasma)
Bet laikam jau galvenais ir atrisināt problēmas nevis no tām bēgt!
adios Mučačos dators jau slēdzas ārā un līdz ar to arī Es!

Bērnība atgriežas

Vispār man par savām problēmām negribas rakstīt ,bet vienmēr jau uznāk periods ,kad visi riebjas.
Man tagad ir tāds un vienkārši liekas ,ka tagad ir tā spice ,kad viss riebjas visvairāk! tāpēc man ir nenormāli grandiozākais viss pārdomātākais plāns ,kāds jeb kad izdomāts! Es rīt piedzeršos un laikam ,ka mani neviens neapturēs labākajā gadījumā es atgriezīšos mājās ,bet visticamāk ,ka sastapsiet mani kādā no Dobeles iestādēm ,kas strādā visu nakti un tā nebūs publiskā  tualete ,jo viņa pa nakti nestrādā ,vispār tā Dobeles tualete ir diez gan komiska viņa svētdienās nestrādā ,tā kā varētu padomāt ,ka svētdienās cilvēki nenokārto savas dabiskās vajadzības ,nekas ja jums gribās izdariet to pie durvīm ,lai mācība! bet ja atgriežamies pie manām problēmām ,es varu pateikt tikai vienu -es piedzeršos un nekas mani neapturēs! 
Vienīgi varbūt kāds cilvēks ,kam ir mana prāta kontroles spējas.
Vispār, ja piedzeras paliek labāk?

Viss ir atčgārni

šo rakstu rakstot es noņemu no rokas aproci ,jo man liekas ,ka sarakstīšu morālāko sūdu kāds jeb kad ir ticis sarakstīts,tā gan!
Vispār cik daudzi cilvēki tic mīlestībai no pirmā skatiena ,es personīgi nē! Tā man liekas ir tikai mirkļa iegriba ,kas agrāk vai vēlāk novedīs pie letālām attiecību beigām. abas puses būs sadragātas un tad kādam vajadzēs viņu žēlot un teikt visus tos vārdus ,kas viņiem liks justies labāk,piemēram, (Būs labi,Nepārdzīvo,Gan jau nāks citi,Tu esi stiprs/a) Ir jāsaka lietas ,kam netic vispār un nemaz ,lai tikai tev tuvākā puse justos labāk. Jo galu galā ,kam tad domāti draugi.
Skats no ievainotās puses,jeb kāda no šķirteņiem. Pasaule griežas ar kaķa sirds ātrumu ,pirmā doma ,kur ir cigaretes un pēc tam aiziet bimbiens un nepieciešams labākais draugs blakus! Vientulība laikam ir sliktākais risinājums , šādos gadījumos ,jo to paturi sevī to sūdu un ,jo tu ātrāk to nepateiksi vismaz tam labākajam draugam , tad tas tiks marinēts tavā galvā un pazudīs tikai tad ,kad asinis vados apstāsies. Un to sajūtu nevarēs izmērīt ,jo tā tevi grauzīs! Tu būsi vadījusies tikai pēc savas galvas ,bet kad esi sagrauts un nejūtīgs tu neesi pie pilnas sajēgas un viss tiek darīts ačgārni.
Secinājumi: Iemīlies no pirmā acu skatiena un 1.Izbaudi dzīvi
                                                                    2.Paskaties ,kas ir labākie draugi
                                                                     3.Izpriecājaties ar īsto meklējot neīsto
Bet tas vēl nav viss Morālā sūda turpinājuma, es sāku domāt par to kā izmainās cilvēki ,kad viņi atrod otro pusīti tās ir vienreizējākās un neticamākās pārvērtības tas ir tā kā ''No neglītā pīlēna par gulbi'' ,bet  otrādi un ātrāk. 50% cilvēki saka ,ka viņi nemainās un neatsvešinās no saviem draugiem ,bet viņi melo ,lai to izdarītu ir jābūt ģeniālām prāta kontroles spējām ,ka jaunā otrā puse nevar tevi ,vispār, ietekmēt (personīgi vienu pāri zinu,bet šajā gadījumā labāk būtu izmainījies) tā ir kā ābece tāpēc teiksim ,ka 48% no viņiem melo.
Šodien vispār dzirdēju tik atbilstošu teicienu šim tekstam un vispār tā teiciena dēļ šo visu Morālo sūdu uzrakstīju.
Vispār es negribu to teicienu nevienam teikt,bet  neturēšu sveci zem pūra ,citādāk kāds sadomās ,ka rakstu ,jo man sazini kādas mīlestības problēmas vai draugi atsvešinājušus NĒ! Vispār ejiet gulēt ,ja jums šis teksts lika kaut drusciņ padomāt.

Ar vienu dirsu uz diviem beņķiem neapsēdīsies!

tikai nesaki man

Nevar saprast ,kas tā par sajūtu ,ka uz pakarināmā ir tikai viena jaka un tā pati ir manējā kaut gan vēl pirms stundas tur nebija vietas un vēl uz zemes bija jaku paklājs!

No vienas puses vientulība ,kas negrib ,lai viņi visi iet prom un varētu turpināt ballīti vēl vienu dienu!

No otras puses miers ,kas iestājas ,kad viņi visi ir prom un var atpūsties!

Es sagaidīju jauno pūķa gada ar cilvēkiem ,kas ir ne tikai mani draugi ,bet nu jau kā mani bērni ,kas alkst manu ballīšu!

Kā teica Ija''Tu esi kā mūsu  ballīšu mamma ''

Jauki dzirdēt tādus vārdus un vispār jauki ,ka man ir tādi draugi, kas mani atbalsta un liek man turpināt iesākto.

Es atstāšu ,ko vairāk par pēdām sniegā (dubļos)